Grēksūdzes noslēpums

Žanrs - detektīvromāns.
Izdevējs: AS Latvijas Mediji, 2023. Sērija "Vakara romāns". 224 lpp.

Atbildīgā redaktore Linda Kusiņa- Šulce. Redaktore Dzintra Zālīte. Vāka dizains Natālija Kugajevska.
ISBN 978-9934-29-152-4 (drukātais izdevums)
ISBN -(e-grāmata)

Kur nopirkt?

Globuss:Nopirkt par EUR 6,50

SAŅEMT NO AUTORA ar veltījuma ierakstu un grāmatzīmi:Sazināties e pastā

Par grāmatu

     Pēc ģimenē notikušās traģēdijas Evarts Jonavs ir satriekts un depresijas pārņemts. Lai aizbēgtu no pagātnes rēgiem, viņš maina dzīvesvietu un pārceļas uz vientuļu māju ārpus pilsētas. Taču arī šeit viņš nespēj rast mieru. Aizvien biežāk Evartam šķiet, ka viņš nav viens, ka vecajā namā un tā apkaimē uzglūn kas biedējošs. Vai spēs palīdzēt draudzes mācītājs, pie kā viņš, izmisuma mākts, meklē palīdzību? Kas īsti ir tas, kas soli pa solim ved Evartu tuvāk nenovēršamajam? Viņa zemapziņas rēgi vai kāda cilvēka ļauns nolūks?

No autora

     Ģimenes drāma ar detektīvžanra elementiem. Visai drūms fons, ko iespējams ietekmēja romāna tapšanas laikā otrreiz izslimotais “C19” un notikumi Ukrainā. Mēģinu pievērsties tēmai par zemapziņas ietekmi uz mūsu rīcību. Ciktāl mūsos snaudošie, neapzinātie spēki spēj ietekmēt mūsu rīcību?

Atsauksmes

     “Meistarīgi savērpta sižeta intriga, spriedzes piesātinātas lappuses un brīžiem ticama viņpasaules iemītnieku klātbūtne”. /Monika Zīle/

     “... stāstījuma temps, rūpīgi attēlotās detaļas, bagātā valoda neliks vilties prasīgiem lasītājiem, kas ciena klasiskas vērtības”. /Rolanda Bula/

Fragments

   "Evarts jau grasījās pagriezties, lai dotos atpakaļ mājā, kad sajuta kustību pie meža. Viņš izberzēja miega atliekas no acīm un pūlējās saskatīt. Jā, tur kāds stāvēja! Garš, slaids cilvēka stāvs, kā šķiet, tērpies vai nu garā, gaišā mētelī vai apmetnī ar kapuci. Tas sakustējās, gluži kā sajutis, ka ir pamanīts, un nesteidzīgi sāka soļot uz viņa pusi. Vēl brīdis, vēl daži soļi, un tad Evarts saprata, ka nācēja ir sieviete.
.    Pēkšņi viņu pārņēma bailes. Viņš apcirtās, ieskrēja atpakaļ mājā un aizkrampēja aiz sevis gan ārdurvis, gan savas istabas durvis. Ielīda atpakaļ gultā, uzvilka segu pāri galvai un gaidīja. Taču nekas nenotika. Neskanēja ne balsis, ne soļi, ne klauvējieni pie durvīm vai loga. Jā, pie loga, – visvairāk viņš baidījās no tā. Ja pie stikla kāds tagad pieklauvētu, viņš nespētu izturēt, viņam vajadzētu redzēt to, kas tur stāv ārā, un tad viņš izbāztu galvu no segas apakšas un raudzītos bālajā, mironīgajā sejā cauri zilgani spīdošajām leduspuķēm...
    Taču nē. Visapkārt valdīja klusums, dziļš un visu savā varā pārņemošs."