Guntis Tālers (īstajā vārdā Guntis Zariņš),
dzimis 1968.gadā, Tukumā.
Studijas, kursi, apmācības
Absolvējis Tukuma Raiņa vidusskolu (1986.).Studijas un kursi:
Tiesību zinātnes; Vides zinības;
Grāmatvedība; Žurnālistika; Personāla vadība
(kursi ASV, 2007).
Latvijas Rakstnieku savienības Literārās
akadēmijas Prozas meistardarbnīcas (budžeta
grupa), 2020.
Pieredze publicistikā un radošajā darbībā
Žurnālistikā: reģionālais laikraksts “Tukuma
Ziņas” (1995.-1996.), “Neatkarīgās Tukuma
Ziņas” (2002.-2006.), “Kandavas Novada
Vēstnesis”(2013.), portāls
www.citadapasaule.com, Tukuma ev.-
luteriskās draudzes izdevums “Ceļamaize”.
Redaktors un līdzautors:
“Latvijas romu gadagrāmata” (2007.),
“Tēvzemes balss” (2013.).
Proza:
“Garās nakts Mēness”, romāns (“Latvijas
Mediji”, sērija "Vakara romāns", 2022.)
“Pēdējais klients”, detektīvromāns
(“Zvaigzne ABC”,2022.)
“Nemierīgās dvēseles”, šausmu stāstu krājums (“Zvaigzne ABC”, 2022.)
“Monstra rotaļu laukums”, detektīvromāns ("Zvaigzne ABC", 2022.)
"Grēksūdzes noslēpums", detektīvromāns ("Latvijas Mediji", 2023, sērija "Vakara romāns")
"Sestdienas kungs", detektīvromāns ("ZvaigzneABC, 2023, sērija "Zvaigznes detektīvs")
Sagatavošanā:
Darbs pie manuskripta:
- "Tukuma karš", vēsturisks romāns
- "Papardes", garstāsti
Portāls aprinkis.lv, 2022.gada 10.februāris, G.Roze.Lasīt šeit
"Uz katru jautājumu var atbildēt ar "jā" un "nē" vienlaikus, un abas atbildes būs pareizas. Jā, cilvēki mēdz būt lētticīgi. Un tomēr nē – oficiālajam viedoklim viena daļa neticēs nu ne par ko. Lai ko viņiem teiktu, lai kādus noteikumus izdomātu – “nē, tas nav priekš manis, es esmu gudrāks”. Bet mani uztrauc kas cits. Kas notiks, ja saskarsimies ar ko patiešām bīstamu un nāvējošu? Ja mēs uzvedīsimies kā šīs pandēmijas gadījumā, ar mums ir cauri. Ja sāksies karš, ar mums ir cauri. Mēs taču nezināsim, ko darīt! Tikai ierēksim par visiem valdības rīkojumiem, jo tur taču sēž tikai jampampiņi, muļķi un zagļi..."
Portāls la.lv, 2021.gada 20.novembris.L.Kusiņa-Šulce.Lasīt šeit
"Bet ne tikai ceļošana kā kustība mani aizrauj. Ja ierodos jaunā vietā, kur nākas uzkavēties ilgāk par nedēļu, cenšos pielāgoties, adaptēties, “kļūt par vietējo”. Tas ir tik fantastiski, kad sāc just, ka tu pulsē vienā ritmā ar apkārtējo vidi, iekļaujies tajā kā organisma daļa, nevis peldi cauri kā svešķermenis, ko gids kā aitu dzenā no viena objekta uz otru. Pat ja nezini valodu, var panākt šo sajūtu. Pēdējo reizi to piedzīvoju Parīzē, bet tas jau būtu cits stāsts…"